izdzenāt

izdzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.

1.Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.

PiemēriPolicija izdzenā pūli vistas.

Policija izdzenā pūli vistas.
Ganu suns izdzenā aitas.
pārn. Pie sienas dega lampa, tās gaisma it kā rotaļājās ar sarkano atspīdumu, kas krita no plīts mutes un izdzenāja pa kaktiem tumsu.

1.1.Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).

Piemēri..sirms večuks sāk stāstu, izdzenādams ar plaukstu odus no bārdas.

1.2.pārn. Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) – par vēju.

PiemēriNaktī vējš bija izdzenājis biezos mākoņus, un tagad tie klīda kā saplosīti tīkli pa debesīm.

Naktī vējš bija izdzenājis biezos mākoņus, un tagad tie klīda kā saplosīti tīkli pa debesīm.
Vējš izdzenāja melnos mākoņus. Rudens debesīs atkal parādījās saule.
Parasti ledus parādās februāra beigās, kādu mēnesi paklejo, līdz spēcīgs pūtiens to salauž un izdzenā.

2.Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.

PiemēriSuns izdzenā zaķi pa mežu.

Suns izdzenā zaķi pa mežu.
Izgāja viņi kājām, jo izdzenāt zirgu tik ilgi pa turienes sliktajiem māju ceļiem atzina par nederīgu..

3.sar. Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.

Avoti: 3. sējums