vāļāties
vāļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
PiemēriMēs, uzklupuši viens otram, vāļājamies pa dejas grīdu. Kā no viņpasaules dzirdu saucienus: «Kautiņš, kautiņš...»
1.1.Bezdarbībā gulšņāt.
PiemēriIlgi vaļāties pa gultu.
2.parasti 3. pers. Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
PiemēriViņam radiatoru nevajadzēja, bet te [izgāztuvē] nu tie vāļājās, rūpīgs pirmskara lējums ar visiem ventiļiem.
Avoti: 8. sējums