miegulis
miegulis -ļa, v.
miegule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
1.Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
PiemēriSieva.. murmina kā neprātā: «Antikrists, antikrists!...» Kaut ko tādu dzirdot, arī vislielākajam miegulim snaudiens izjuks.
2.Pasīvs, neizdalīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
PiemēriNeapgalvošu, ka šeit starp simtiem cilvēku neatradīsies arī kāds miegulis, kas tikai atstrādā savas sešas darba stundas, taču tas ir izņēmums.
Avoti: 5. sējums