izložņāt
izložņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzložņāt kaktu kaktus.
- Izložņāt kaktu kaktus.
- Izložņāt bēniņus.
- ..Pēteris Puspēteris ne vienreiz vien.. izložņājis neitrālo joslu, lasīdams trofejas.
- Katru dienu pelīte izložņāja visu dārzu, visus krūmus līdz pat vabiņu žogam, bišu kokiem, pirtiņai, grāvim.
- ..biju izložņājis turpat pusi kūtsaugšas, bet nekā nebiju atradis.
2.parasti 3. pers. Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
PiemēriKāpuri izložņā koka mizu.
- Kāpuri izložņā koka mizu.
- Māte apskata savu ķirmju izložņāto gultu.
Avoti: 3. sējums