uzmērīt
uzmērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
PiemēriUzmērīt pils torni.
- Uzmērīt pils torni.
- Uzmērīt senlejas alas.
- Uzmērīt kalnu.
- Telpu uzmēra ar pareizību līdz 2 cm..
- Zemi uzskaitot, teritoriju vispirms ģeodēziski uzmēri un sastāda tās kartes.
- Kad ielu uzmērīja un sadalīja māju vietas, šie atgriezumi izskatījās tik necerīgi, ka tos varēja nopirkt par dažiem simtiem.
- «Eglupa kungs,.. uzmēriet, precīzi uzmēriet mūsu birzes un sila daļu.»
2.parasti savienojumā ar «virsū» Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
PiemēriTirgotājs beigās uzmērīja vēl vienu olekti virsū.
- Tirgotājs beigās uzmērīja vēl vienu olekti virsū.
Avoti: 8. sējums