treknums
treknums -a, v.
1.Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
Piemēri..viņam garšo vēršacs ar speķi, speķis var būt ar liesumu vai viens vienīgs treknums..
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → trekns1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Taukums (2).
PiemēriLieks tauku daudzums bojā ēdiena garšu, tāpēc jāievēro paša produkta treknums un tā garšas īpatnības.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → trekns2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Taukums (3).
Piemēri..viņš iedotu veselu muciņu sviesta, zosi, kas aiz treknuma tikko kust..
4.parasti vsk. Vispārināta īpašība → trekns3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZāles treknums.
5.parasti vsk. Vispārināta īpašība → trekns4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..zemes ziņā dārza puķes tik pieticīgas, ka viņām nevajag nekāda liela treknuma.
6.parasti vsk. Vispārināta īpašība → trekns5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDegvielas treknums.
7.parasti vsk. Vispārināta īpašība → trekns6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBurtu treknums.
Avoti: 7-2. sējums