Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekalties
piekalties -kāļos, -kalies, -kaļas, pag. -kalos; refl.
1.trans. Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiekalties zirgiem pakavus.
2.parasti 3. pers.; reti Tikt piekaltam (1).
PiemēriDetaļa piekalusies viegli.
Avoti: 6-2. sējums