Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notrenkt
notrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNeandertālieši medīja lielos dzīvniekus, notrencot tos ar baidīšanu no stāvām kraujām..
  • Neandertālieši medīja lielos dzīvniekus, notrencot tos ar baidīšanu no stāvām kraujām..
  • Notrenkt vistas no lauka.
  • pārn. Vietvietām, kur vējš bija notrencis sniegu, ledus bija tīrs un spožs.
2.Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
PiemēriGluži putēs zirgu bij notrencis.
  • Gluži putēs zirgu bij notrencis.
  • ..dažos mēnešos sirojoši suņi notrenca un saplosīja gandrīz pussimtu stirnu.
3.Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt.
PiemēriSuņi notrenca stirnu lielu gabalu pa mežu.
  • Suņi notrenca stirnu lielu gabalu pa mežu.
3.1.Trenkt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt trenkt.
PiemēriNotrenkt meža cūku visu pēcpusdienu.
  • Notrenkt meža cūku visu pēcpusdienu.
Avoti: 5. sējums