sagrimt
sagrimt parasti 3. pers., -grimst, pag. -grima; inlrans.
Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) – parasti par vairākiem, daudziem.
PiemēriSiekstas sagrimušas upes dibenā.
- Siekstas sagrimušas upes dibenā.
- Zābaki vietām līdz puslieliem sagrimst slapjā sniegā.
- Kājas brīžiem sagrima muklājā, kas rāva nost zābakus.
- Tikai tie akmeņi, tie viņam rūpēja. Ja tagad rudenī viņus nesarāva kalnā, tad pavasarī droši vien atkal sagrims tajā slīkšņā tā, ka būs pa otram lāgam jālauž laukā.
- pārn. Līča viļņi kļuvuši rudenīgi smagnēji, it kā biežās vētras būtu uzvandījušas no dzelmes gadu simteņos tur sagrimušas cilvēku bēdas.
Avoti: 7-1. sējums