slapjums
slapjums -a, v.
1.parasti vsk. Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā). Arī mitrums1.
PiemēriMalkas slapjums.
- Malkas slapjums.
- Slapjums tik vēss, ka netikās pat pieliekties un uzlocīt bikses.
- Bērzu gatve rudens slapjumā bija sajaukta dubļu dangās.
- ..augsnes slapjums ražas sadārdzina, kaitē tām..
2.Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
PiemēriSlapjā.. vasara parādīja, ka drenētajos lauku masīvos veidojas lieli slapjumi.
- Slapjā.. vasara parādīja, ka drenētajos lauku masīvos veidojas lieli slapjumi.
- ..es cepurē slauķu sviedrus... Es atsedzu krūtis un pagriežu pieri pret vēju, lai slapjums uz miesas žūst ātrāk.
- Bicēns: Man liekas, jūs raudat. - Mis Nemnaude: Es nemaz neraudu. Bet ko es varu darīt, ka tas slapjums tek?
Avoti: 7-1. sējums