manta
manta -as, s.
1.parasti vsk. Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Īpašums (1).
PiemēriValsts manta.
- Valsts manta.
- Kolhoza manta.
- Sabiedrisko organizāciju manta.
- Nedalāma manta.
- Mantas cenzs.
- Mantas nodoklis.
- Mantas konfiskācija.
- Personiskā manta.
- Pilsoņu manta.
- Bezsaimnieka manta.
- Ja mantojuma sastāvā ir pārvaldāma manta (dzīvojamā māja u. tml.),.. valsts notariāta kantoris ieceļ mantas glabātāju..
- Sīmanis gan mantu novēlēja, bet mirt nenomira.
Stabili vārdu savienojumiNekustamā manta.
- Nekustamā manta neakt. — Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
2.parasti vsk. Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
PiemēriIedzīvoties mantā.
- Iedzīvoties mantā.
- Tiekties pēc mantas.
- Ja cilvēka cieņu nosaka viņa naudas un mantas stāvoklis, tad materiālo vērtību iegūšana kļūst par dzīves mērķi..
- Viņš [gleznotājs] bija pārdevis savus darbus pa labi un pa kreisi.. Līdzīgi izšķērdīgam bagātniekam viņš bija šķiedis savu mantu pa visiem pasaules vējiem..
- Apslēpta manta, tas ir, zemē ierakta vai citādi noslēpta nauda.. vai vērtslietas.., kuru īpašnieku nevar noskaidrot vai to īpašnieks saskaņā ar likumu zaudējis uz tām tiesības, pāriet valsts īpašumā.
- pārn. Zebe: Nerunā nu gari. Vei, priekšnieks ar saka, ka laiks ir manta.
- pārn. Miegs - nabagu manta.
Stabili vārdu savienojumiApaugt ar mantu.
- Apaugt ar mantu — Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
2.1.Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā. Iedzīve.
Piemēri..atbraucēji nesa pagalmā rokpeļņa ģimenes mantu. Tur bija.. divas gultas. Biezu priežu dēļu galds.. Skapis bija zems un plats.. Soliņš un divi krēsli..
- ..atbraucēji nesa pagalmā rokpeļņa ģimenes mantu. Tur bija.. divas gultas. Biezu priežu dēļu galds.. Skapis bija zems un plats.. Soliņš un divi krēsli..
- Anneles tēva manta [vezumā] pārkrustoja lielceļu, bet paturēja ieņemto virzienu.
2.2.Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
PiemēriUn atkal klētīs krājās manta - graudi, lini, siens, Un šurpu plūda medus, plūda sviests un piens.
- Un atkal klētīs krājās manta - graudi, lini, siens, Un šurpu plūda medus, plūda sviests un piens.
- Pēc tam pļāvumu savālo, bet siena prese savukārt to saķīpo. Presei seko transporta rati, kas tūdaļ savāc gatavo mantu.
2.3.pārn. Garīgas vērtības.
PiemēriZināšanas ir manta un mācības šās mantas atslēga.
- Zināšanas ir manta un mācības šās mantas atslēga.
- Tik daudz [vēsa prāta], ka sākam domāt - vai šie cilvēki nav tik augstsirdīgi un godīgi tāpēc, ka viņiem pietrūkst dziļu jūtu, sirds asiņu? Viņi būtu mums daudz tuvāki un mīļāki, ja autors šīs mantas viņiem būtu devis vairāk.
3.Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
PiemēriGarie ūdens zābaki skapja augšā ir pēdējā manta, kas Annai no vīra palicis.
- Garie ūdens zābaki skapja augšā ir pēdējā manta, kas Annai no vīra palicis.
- Rīta krēslā un dūmakā tikai mutuļoja melnā dzelme, kas bija aprijusi stalto norvēģu tvaikoni, un virs tās šūpojās dažādas klāja mantas - pāris mucu, vairākas garas plankas un šādas tādas citas grabažas, kuras krēsla nevarēja pazīt.
- pārn. Labi programmas vadītāji ir dārga manta..
3.1.parasti dsk. Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku).
Piemēri«Tās tavas mantas?» Oskars Kļava apjautājās, kad Andra bija aizgājusi, un norādīja uz čemodāniem.
- «Tās tavas mantas?» Oskars Kļava apjautājās, kad Andra bija aizgājusi, un norādīja uz čemodāniem.
- «Kur tavas mantas?» - «Pie garderobistes,» es atbildēju un steidzos pēc ceļa somas.
- «Ka tikai vieta, kur pārgulēt. Man jau tās mantas pavisam maz. Tikai mugursoma un koferis.»
3.2.Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi). Bagātība (2).
PiemēriTe [Latgales mākslā] ir tāpat kā ar zemes bagātībām, - tur, kur nevienam ne prātā nebija nācis ko meklēt, padomju ģeologi atrada pasakainas mantas.
- Te [Latgales mākslā] ir tāpat kā ar zemes bagātībām, - tur, kur nevienam ne prātā nebija nācis ko meklēt, padomju ģeologi atrada pasakainas mantas.
3.3.pārn. Pozitīva īpašība (cilvēkam). Pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības. Pozitīvs stāvoklis.
PiemēriŠī darba mīlestība, rūpība un neatlaidība ir viscēlākās mantas, ko tēvs mums, bērniem, deva dzīvē līdz.
- Šī darba mīlestība, rūpība un neatlaidība ir viscēlākās mantas, ko tēvs mums, bērniem, deva dzīvē līdz.
- Mūžam lai dzīvo mīla - visas cilvēces dārgākā manta, kuru iegūstam reizē ar gaisu, pirmā kliedzienā satraucot māti.
- Brīvība ir visdārgākā manta pasaulē. Un, protams, arī gods.
4.parasti vsk. Materiāls, arī produkts.
PiemēriPergaments ir izturīga manta. To izmantoja vākos vai, kā šajā gadījumā, grāmatu muguriņām.
- Pergaments ir izturīga manta. To izmantoja vākos vai, kā šajā gadījumā, grāmatu muguriņām.
- «Sāls ir lēta manta. Bet vai tu tālab kādreiz putru būtu sasālījusi?»
- «Mums gan vairs tādas mantas nav,» māte runāja kā atvainodamās. «Kurš gan vasaru kāpostus glabās - pēc Jāņiem taču kāpostos iemetas tārpi.»
5.sar. Mantiņa2.
PiemēriMantu, mantu cik tur jauku, vilciņš, bumba, karodziņš..
- Mantu, mantu cik tur jauku, vilciņš, bumba, karodziņš..
Stabili vārdu savienojumiAtsevišķa manta. Cita manta. Dzīt mantu (arī naudu). Gara mantas. Lēta manta. Liela manta!
- Atsevišķa manta — jur. Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- Cita manta — sar. Saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- Dzīt mantu (arī naudu)sar. — Raust bagātību.
- Gara mantas — poēt. Garamantas.
- Lēta manta — sar. Saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Liela manta! — sar. Izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Nekāda (liela) manta — sar. Saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
- Reta manta — Saka par ko ļoti vērtīgu.
- Sēdēt uz savas mantassar. — Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
- Tā (tik) ir manta — sar. Saka par ko sevišķi vērtīgu.
Avoti: 5. sējums