Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sacerot
sacerot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
PiemēriRudzi ir labi sacerojuši, kupli un zaļi, ka prieks redzēt.
  • Rudzi ir labi sacerojuši, kupli un zaļi, ka prieks redzēt.
  • Priekšplānā, dobes malā, jāstāda zemās puķes.., kas vēlāk sacerodamas izveido krāsainu nepārtrauktu rindu.
  • ..silpurenes stādi kupli sacero un vienā cerā uzzied pat līdz 40 ziedu!
Avoti: 7-1. sējums