Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkaukties
izkaukties -kaucos, -kaucies, -kaucas, pag. -kaucos; refl.
1.parasti 3. pers. Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
PiemēriIeslēgtais suns izkaucās visu nakti.
2.sar. Izraudāties.
PiemēriKlinta var mierīgi izkaukties, dauzīt sienu ar dūrēm vai ar pieri.
Avoti: 3. sējums