Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīkstīt
vīkstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; apv.
1.Vīstīt.
PiemēriNo kāda novītuša zieda atraisījās lapiņa un nokrita uz grīdas. Vasilijs to pacēla un viegli vīkstīja savos pirkstos.
Stabili vārdu savienojumiVīkstīt dūres (arī kulakus).
2.Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
PiemēriVīksta gan viņi to plāceni bez savas jēgas.
2.1.intrans.
PiemēriGovs steidzīgi vīksta iekšā un pēc tam atgremo, zirgs apstrādā rūpīgi tūlīt.
Avoti: 8. sējums