mērce
mērce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
PiemēriMiltu mērce.
- Miltu mērce.
- Krējuma mērce.
- Mērces trauks.
- Sīpolu mērce.
- Tomātu mērce.
- Majonēzes mērce.
- Vaniļas mērce.
- Daudz piepūles neprasīja.. sausi kartupeļi ar kapātu sēņu mērci.
- Pilnām karotēm viņš grāba balto virumu [biezputru] un piestrēba dzērveņu mērci no visas krūzes.
- Saldās mērces pasniedz pie bieziem ķīseļiem, biezputrām, uzputeņiem, sacepumiem, pudiņiem, kēksiem, cepumiem.
Stabili vārdu savienojumiAsā mērce. Saldā mērce. Sarkanā mērce.
- Asā mērce — Mērce ar stipru garšvielu piedevu.
- Saldā mērce — Mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
- Sarkanā mērce — Mērce ar tomātu biezeni.
Avoti: 5. sējums