ieķert
ieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
Piemēri..Ģirts ieķēra roku kabatā un, naudu sataustījis, apmierināts pasmaidīja.
- ..Ģirts ieķēra roku kabatā un, naudu sataustījis, apmierināts pasmaidīja.
- Ieķēris roku svārku iekškabatā, viņš izvelk papīra vīstokli un krājkases grāmatiņu.
1.1.intrans.
PiemēriSalivans ieķēra kabatā un izvilka tabakas ņuku [vīstokli]..
- Salivans ieķēra kabatā un izvilka tabakas ņuku [vīstokli]..
1.2.intrans. Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri..kaķis izlaida nagus vēl garākus un biksēm cauri pamatīgi ieķēra Jūzim gurnā.
- ..kaķis izlaida nagus vēl garākus un biksēm cauri pamatīgi ieķēra Jūzim gurnā.
2.Strauji satvert, saņemt.
PiemēriUn Skaidrīte sadūšojas, ieķer arī riekšavā ūdeni un uzmanīgi mērc tur degunu iekšā..
- Un Skaidrīte sadūšojas, ieķer arī riekšavā ūdeni un uzmanīgi mērc tur degunu iekšā..
3.sar. Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
PiemēriIeķert kādu kumosu.
- Ieķert kādu kumosu.
- Tikko lielā dūša sāka saplakt, Mišels ieķer vēl glāzīti [degvīna] un triec ar kulaku pa galda dēli, lai tie tur jūt, kāds vīram nags!
3.1.intrans.
PiemēriPēc valša viņš pienāca nosvīdis, mazliet pēc deg vīna smaržodams. «Jau paspējis ieķert,» Ģirts nodomāja.
- Pēc valša viņš pienāca nosvīdis, mazliet pēc deg vīna smaržodams. «Jau paspējis ieķert,» Ģirts nodomāja.
- Laikam kaut cik jau ieķēris, jo runīgāks.
Avoti: 3. sējums