žagata
žagata -as, s.
1.Vidēji liels vārnu dzimtas putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti.
PiemēriŽagata.. savu ligzdu apaļa groza veidā savij no žagariņiem biezos krūmājos..
- Žagata.. savu ligzdu apaļa groza veidā savij no žagariņiem biezos krūmājos..
- ..žagata.. ir interesantākā un draiskulīgākā no visiem vārnu dzimtas putniem.
- Alksnājā žadzināja žagata, droši vien pamanījusi kaut ko neparastu un tagad steidzās izklaigāt pa visu pasauli.
2.sar. Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
PiemēriKarina: Varat arī laikrakstus palasīt, lūdzu... Arī par profesora kungu tur vesela sleja, bilde ar' ir klāt. Un labs uzņēmums, es uzšķiršu, lūdzu... - Kristofers: Saki tai žagatai, lai viņa paliek reiz klusu!
- Karina: Varat arī laikrakstus palasīt, lūdzu... Arī par profesora kungu tur vesela sleja, bilde ar' ir klāt. Un labs uzņēmums, es uzšķiršu, lūdzu... - Kristofers: Saki tai žagatai, lai viņa paliek reiz klusu!
- ..velti bija žvadzinājušas kaimiņu žagatas kāzās, ka Līzei, baznīcā ejot, vajadzējis siet lakatu uz acīm, ne miršu kroni likt galvā.
Avoti: 8. sējums