robežoties
robežoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
Piemēri..plašais purva gabals.. visgarām robežojās ar augsto Gaiļa kalnu.
- ..plašais purva gabals.. visgarām robežojās ar augsto Gaiļa kalnu.
- Austrumos un dienvidos Ibērijas pussalu apskalo Vidusjūras ūdeņi,.. ziemeļos tā robežojas ar Pireneju kalnu grēdu un Biskajas jūras līci.
- Viņš aizgāja pašā ierakuma galā, kur tas robežojās ar blakus vadu, un atspiedās uz zemes malas.
2.Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
PiemēriSkarbais stils bieži robežojās ar monumentālo glezniecību..
- Skarbais stils bieži robežojās ar monumentālo glezniecību..
- Arnis.. apgalvoja, ka šis cilvēks viņā izraisot žēlumu, kas robežojas ar simpātijām.
- Smaids lūpās robežojas ar smīnu, tā reizē ir laipna iecietība un viegla ironija.
Avoti: 6-2. sējums