robežot
robežot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
PiemēriRūjienas novadu robežojot: ziemeļos - Igaunija, austrumos - Valkas rajons, dienvidos - Seda, rietumos - Mazsalaca.
1.1.intrans.
PiemēriKoku vardes izplatības areāls robežo ar Latvijas PSR dienvidrietumu daļu.
2.Būt par (kā) robežu (2).
PiemēriKatra organisma dzīvi robežo divi momenti - tapšana un miršana.
Avoti: 6-2. sējums