Paplašinātā meklēšana
Meklējam robežot.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (377):
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām.
- aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot. Apjozt.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- cietpaurains Aprobežots. Truls. Ietiepīgs.
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- Kulišu lauks Ar kulisēm norobežots lauks.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- Daļējs griezums Ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- Uzlikt (kādam) ķepu Atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
- Saistīt rokas (un kājas) Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
- iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
- limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām. Aprobežots cilvēks.
- diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
- Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
- ierobežots Divd. --> ierobežot.
- norobežots Divd. --> norobežot.
- aprobežots Divd. -> aprobežot.
- abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
- stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
- ietvert Ierobežot (kā ietvaros, kā robežās).
- limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.). Noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
- iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
- apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
- apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
- Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
- iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
- Novilkt robežu Ierobežot.
- Novilkt robežu Ierobežot.
- nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
- limits Ierobežots (kā) lielums, skaits u. tml. Arī ierobežojums (2).
- linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
- daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- Kulišu lauks Kulisēm norobežots lauks.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
- bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
- Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- Absolūtā monarhija Monarhija, kurā vara neierobežoti pieder monarham.
- Absolūtais monarhs Monarhs, kam pieder neierobežota vara.
- apdauzīts Muļķīgs, aprobežots.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību.
- Dot vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- Dot (arī ļaut) vaļu Neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut Neierobežot izpausmi (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
- brīvība Neierobežota (darbības) iespēja.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājams.
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā). Arī patvaldība.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
- despotisms Neierobežotas monarhijas forma.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- absolūts Neierobežots. Neatkarīgs.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- ignorance Nezināšana. Aprobežotība.
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils. Pils ārējais pagalms.
- kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
- neaprobežots Nol. divd. --> aprobežot.
- neierobežots Nol. divd. --> ierobežot.
- cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
- aptaisīt Norobežot (ar ko).
- izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
- nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem. Izolēt (2).
- iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu).
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības). Atdalīt (2).
- ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
- iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu).
- nožogot Norobežot ar žogu.
- drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
- atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- aizžogot Norobežot.
- aprobežot Norobežot.
- nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē.
- Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
- istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā. Atsevišķs priekšmets telpā.
- vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
- Medību liegums Norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa. Ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- noslēgties Norobežoties (no citiem).
- ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī).
- ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī). Ieslēgties.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
- Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā.
- skleroma Norobežots audu sacietējums.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem). Arī ierobežots.
- Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
- nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
- izvērsties Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- rauties Parasti savienojumā ar «sevī»: censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- autokrātisks Patvaldniecisks, varā neierobežots.
- autokrāts Patvaldnieks, neierobežots, vienpersonisks valdnieks.
- aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
- ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2). Ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
- ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (1).
- ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (2).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3).
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
- Saistīt rokas un kājas Pilnīgi atņemt rīcības brīvību. Ļoti ierobežot.
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- Stiklveida ķermenis Recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
- izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- norobežoties Refl. --> norobežot (1). Tikt norobežotam.
- norobežoties Refl. --> norobežot (2). Tikt norobežotam.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpā, laikā). Tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- Horeogrāfiskā rotaļa Sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
- diktatorisks Saistīts ar diktatoru (1). Saistīts ar neierobežotu varu.
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- Kā sasietām (arī saistītām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sekta Samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem.
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- pabrīvs Samērā vāji saistīts ar kādiem pienākumiem, rūpēm. Samērā neierobežots.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut (kādam) brīvi neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- ierauties Savienojumā ar «sevī»: norobežoties no citiem, noslēgties.
- ievilkties Savienojumā ar «sevī». Norobežoties no citiem, noslēgties (sevī). Ierauties (2).
- laist Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz telpā ierobežotu darbības virzību.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa. Fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- apspraudīt Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- statika Stāvoklis (parādībai) Ierobežotā laikposmā.
- Pilna vaļa Stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
- (Sa)turēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- (Sa)turēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- Saturēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- Turēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- stūrs Stūrgalvīgs. Arī aprobežots.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas. Ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas. Tāds, kas ir ierobežots laikā. Pārejošs.
- pasekls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas.
- stings Tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- bezgalīgs Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā). Neierobežots
- brīvs Tāds, kam nav saistību, arī pienākumu, rūpju. Nesaistīts, neierobežots.
- slēgts Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
- ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
- brīvs Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegti tāds, kas noris bez kavēkļiem.
- svabads Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts. Tāds, kas noris bez kavēkļiem. Brīvs (4).
- nenoteikts Tāds, kas nav precīzi ierobežots (laikā, telpā).
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni). Tāds, kas nav slēgts.
- iznīcīgs Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku.
- slēgts Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu. Tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
- nebeidzams Tāds, kas šķietami nav ierobežots. Ļoti liels, plašs. Bezgalīgs (2).
- visvarens Tāds, kas var, spēj visu. Tāds, kam ir neierobežota vara. Arī visspēcīgs.
- noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu. Savrups.
- spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem). Arī trūcīgs.
- apvaldīts Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
- sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
- pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
- Nabadzības apliecība Takts, rīcība, kas liecina par garīga aprobežotību, nespēju.
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu. Tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
- Likt šķēršļus Traucēt, kavēt, ierobežot.
- Likt šķēršļus Traucēt, kavēt, ierobežot.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham. Patvaldība.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai. Vienvaldība, monarhija, tirānija.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ.
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli), norobežot, nožogot (ar ko).
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- Termodinamiskais (arī siltuma) līdzsvars Vielas stāvoklis, kurā visi tās parametri (parasti spiediens, tilpums, blīvums, temperatūra) neierobežoti ilgi paliek nemainīgi.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- šaurība Vienpusība, arī garīga aprobežotība.
- nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- zilaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida aļģes, kuru šūnās nav morfoloģiski norobežotu kodolu un kuras ir galvenokārt zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
- tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums.
- tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums. Tāle (1).
- cietums Vieta, kur ir ierobežota kustības brīvība. Apstākļi, kas ierobežo darbības brīvību.
- āriene Vieta, vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neierobežotība Vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt). Zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
- Garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Gara (arī garīgā) tumsonība (arī tumsība, tumsa) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
robežot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV