Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norobežotība
norobežotība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → norobežots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOrgāna norobežotība.
2.Vispārināta īpašība → norobežots3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..atsevišķos darbos ar mākslinieciski spēcīgā formā ietvertām tālaika noskaņām viņi [individuālisti] tomēr salauž savu norobežotības čaulu.
Avoti: 5. sējums