norobežots
norobežots -ais; s. -a, -ā
norobežoti apst.
1.Divd. → norobežot.
2.Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
Piemēri..zvaigžņu un atomu piepildītā telpa ir norobežota, kaut arī novērojumi vēl nerāda tās robežas.
- ..zvaigžņu un atomu piepildītā telpa ir norobežota, kaut arī novērojumi vēl nerāda tās robežas.
- Vaigu galos iesitās stingri norobežots sarkanums, acīs izsprāga asaras.
2.1.Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
PiemēriNorobežota audu kopa.
- Norobežota audu kopa.
- Pēc izskata «dzimumzīmes» var būt mazas, asi norobežotas, gludas vai arī kārpveida veidojumi, tumšākā vai gaišākā brūnā krāsā.
- Pēc inkubācijas perioda inficēšanas vieta parādās norobežots, nesāpīgs cietas konsistences veidojums..
3.Tāds, kas ir savrups, (acis, kam nav saiknes (ar ko).
PiemēriTālākajā attīstībā kastu skaits ievērojami palielinājās, saskaldot tautu sīkās, stingri norobežotās un savā starpā bieži vien naidīgās grupās.
- Tālākajā attīstībā kastu skaits ievērojami palielinājās, saskaldot tautu sīkās, stingri norobežotās un savā starpā bieži vien naidīgās grupās.
- ..bites un termīti dzīvo stingri norobežotās sabiedrībās - saimēs.
3.1.Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma. Arī vienpusīgs.
Piemēri..rakstniekiem nav vairs norobežots skatījums uz savas tautas dzīvi kā uz stingri izolētu, no citām tautām nošķirtu procesu.
- ..rakstniekiem nav vairs norobežots skatījums uz savas tautas dzīvi kā uz stingri izolētu, no citām tautām nošķirtu procesu.
- Pusaudžu taisnības izjūta.. ir ārkārtīgi plakana un šauri norobežota, pie tam ļoti sakāpināta.
Avoti: 5. sējums