Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iežogot
iežogot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu).
PiemēriLaukumu paredzēts iežogot.
  • Laukumu paredzēts iežogot.
  • Tie ir ceļi. Un starp tiem novietojušies iežogotu korpusu taisnstūri un kubi.
  • Veikli viņi apgāja vairākus sētām iežogotus mīnu laukus..
  • Netālu no Ilūkstes atrodas lielas kūtis ar plašiem, stiepļu iežogotiem pagalmiem..
  • Pie dzīvojamās ēkas virs verandām parasti izbūvē vaļējus balkonus, ko iežogo ar margām no divām vai trijām pusēm.
1.1.Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
PiemēriJauka bija vienīgi liepu gatve, kas visapkārt iežogoja dārzu.
  • Jauka bija vienīgi liepu gatve, kas visapkārt iežogoja dārzu.
  • Pļavas un tīrumi no visām pusēm iežogoti ar mežu valni..
  • pārn. Viņam bija.. pliks galvvidus, kuru kā maza sētiņa iežogoja balti, nekārtīgās šķipsnās sakrituši mati.
Avoti: 3. sējums