Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
koridors
koridors -a, v.
1.Gaitenis.
PiemēriŠaurs koridors.
  • Šaurs koridors.
  • Pa garu, līkumainu koridoru sekretāre aizveda tos uz vienīgo brīvo istabu, kura bij ierādīta komisariāta darbiniekiem.
  • ..bet matrozis bija aizvēris durvis, un viņa smagie soļi jau skanēja koridora galā.
  • sal. Sensenis redzēts lielceļš Kā plats koridors Starp majestātiskām priedēm Aizved pasaulē.
  • pārn. Ar dziesmām un mūziku no trim pilsētas laukumiem svinīgā gājienā uz stadionu devās delegācijas. Tās soļoja pa dzīviem koridoriem, kurus veidoja Helsinku iedzīvotāji.
Stabili vārdu savienojumiKoridoru sistēma.
  • Koridoru sistēma Telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
1.1.Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
PiemēriGarām ņirb krāsainiem karodziņiem nokārtas virtenes, ar kurām iežogots starta koridors.
  • Garām ņirb krāsainiem karodziņiem nokārtas virtenes, ar kurām iežogots starta koridors.
  • Izcērtamo koridoru platumam [mežā] jābūt tādam, lai tas nodrošinātu koku stādiem normālu apgaismojumu..
  • ..var sagaidīt, ka tehnoloģisko koridoru ierīkošana audzēs zināmos apstākļos nesamazinās meža produktivitāti..
2.pol. Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
PiemēriPolijas koridors.
  • vēst. Polijas koridors.
Avoti: 4. sējums