korelēt
korelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
PiemēriKā lai konstatē, teiksim, to, cik lielā mērā personības izaugsme korelē ar apgūtajiem kapitālieguldījumu rubļiem vai ar nolasīto lekciju skaitu?
1.1.trans.
PiemēriNav arī nekādu formalizētu kvalificēšanas sistēmu, kuras ļautu konkrētu darba kārtību korelēt ar kādu viendabīgu skalu.
2.parasti 3. pers.; mat. Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
Avoti: 4. sējums