korektums
korektums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → korekts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → korekts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSpēles laikā Lange bija ļoti korekts. Tomēr neviens no spēlētājiem nejutās sevišķi ērti. Visi ļoti labi zināja, kas slēpjas aiz Langes korektuma..
Avoti: 4. sējums