Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apkarot
apkarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
PiemēriApkarot lauksaimniecības kaitēkļus.
  • Apkarot lauksaimniecības kaitēkļus.
  • Apkarot grauzējus.
  • Ļoti efektīvi [kolhozā] apkaro arī āboliņa ziedu smecernieku.
  • Apkarot daudzgadīgās nezāles un tās izskaust no tīrumiem ir daudz grūtāk nekā cīnīties pret viengadīgām nezālēm.
  • Svarīgi ir apkarot kaitīgās un mazvērtīgās zivis.
1.1.Iznīcināt, ierobežot (slimības).
PiemēriHlorofils labvēlīgi ietekmē vielmaiņu un kopā ar dzelzi un varu sekmē asins sastāvdaļu atjaunošanu organismā, apkarojot mazasinību.
  • Hlorofils labvēlīgi ietekmē vielmaiņu un kopā ar dzelzi un varu sekmē asins sastāvdaļu atjaunošanu organismā, apkarojot mazasinību.
  • Ievadot šīs [antibiotiskās] vielas slimu cilvēku organismā, ārsti ar ļoti labiem rezultātiem apkaroja dažādas slimības.
2.Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā, uzskatos, paražās u. tml.).
PiemēriApkarot spekulāciju.
  • Apkarot spekulāciju.
  • Apkarot žūpību.
  • Līdz šim nepilngadīgo noziedzības apkaroja galvenokārt izmeklēšanas un tiesu orgāni..
  • Apkarojot dekadenci, marksistiskā kritika tai pašā laikā iesakņoja reālisma, vēsturiskā materiālisma principus..
  • ..viņiem [jaunlatviešiem] pats svarīgākais bija apkarot, apgāzt «patiesības», kādas gadsimtiem ilgi latviešiem sludinājuši vācu feodālie kungi..
2.1.Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
PiemēriApkarot spekulantus.
  • Apkarot spekulantus.
Avoti: 1. sējums