apskalot
apskalot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt. Apmazgāt.
PiemēriApskalot krūzi.
- Apskalot krūzi.
- Apskalot kājas.
- ..saimnieku Anna steigšus apskaloja māla bļodas un krāva plauktā.
- ..[Preimaniete] kā no dārza cēlusies,.. zemainās [zemjainās] rokas turpat upē apskalojusi, berzēja vēl gar brunčiem.
- ..seju [ja āda sausa] ar ziepēm mazgāt var tikai 2-3 reizes nedēļā, pārējās dienās seja jāapskalo vienīgi ar ūdeni..
2.parasti 3. pers. Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) – par straumi, viļņiem.
Piemēri..[upē] lieli, tumši akmeņi, kurus straume vairs nevar aizvelt, bet visu laiku apskalo baltām putām.
- ..[upē] lieli, tumši akmeņi, kurus straume vairs nevar aizvelt, bet visu laiku apskalo baltām putām.
- Rāmā ritmā šūpojas Daugavas viļņi, mazgā krastmalas granītu, apskalo tiltu balstus.
- ..daudzi strauti, kas gāzās tieši no kalniem pāri mūsu ceļam, ne vienreiz vien apskaloja mūsu mašīnas riepas.
2.1.Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
PiemēriPussalu apskalo jūra.
- Pussalu apskalo jūra.
- PSRS robežas apskalo 14 jūras un divi okeāni.
- Baltijas jūras ūdeņi apskalo daudzas Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Padomju Savienības salas.
Avoti: 1. sējums