paviegls
paviegls -ais; s. -a, -ā
paviegli apst.
1.Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
PiemēriPaviegls nesamais.
- Paviegls nesamais.
- Tāda branga nūjiņa, paviegla un pastingra.
1.1.Paplāns (par apģērbu).
PiemēriĢērbies pavieglā mētelī.
- Ģērbies pavieglā mētelī.
1.2.Pairdens (par augsni).
Piemēri..rudzi auga lieliski, Silagaiļu pavieglajā zeme tie allaž padevās..
- ..rudzi auga lieliski, Silagaiļu pavieglajā zeme tie allaž padevās..
2.Tāds, kas norisinās, ko veic, iegūst ar samērā nelielām grūtībām.
PiemēriPaviegla dzīve.
- Paviegla dzīve.
- Paviegls uzdevums matemātikā.
- Darbs nebija komplicēts, Grasis [meistars] tagad tādus vien, kas pavieglāki, viņai iedalīja.
- Zirga spēki jātaupa svarīgākiem darbiem. Līdz Boguševai mani pavadīs tēvs, divatā būs pavieglāk.
3.Samērā viegls (pēc izpausmes, arī iedarbības pakāpes, stipruma).
PiemēriPaviegls sals.
- Paviegls sals.
- Paviegla saaukstēšanās.
- Paviegls miega līdzeklis.
4.Samērā nenopietns, bez dziļāka satura.
PiemēriPaviegla filma.
- Paviegla filma.
- Jēkabam dziesmas meldija šķiet pārāk rotaļīga, paviegla. Kaut kas no šlāgeru mūzikas..
- «Mēs [zvejnieki] uz Ziemeļjūru neatnācām tādēļ, lai lāpītu pavieglas mīlestības.»
- ..daudz mazāk lasītāju ietekmēja tādi stāsti un tēlojumi, kuros nopietnāka doma vai skaidrāks raksturu un to attieksmju risinājums bija aizstāts ar pavieglu, no konkrētiem notikumiem atrautu jūsmu un lirisku pačalošanu.
5.Samērā vieglprātīgs.
PiemēriPaviegls jauneklis.
- Paviegls jauneklis.
- Paviegla uzvedība.
- Glīta meiča. Toreiz pie Mika likās tāda pavieglāka, bet tagad pavisam citāda - atturīga, prātīga.
- Otīlija: Es viņam labi saku: uztaisi tu divas istabiņas un virtuvi. Kur to! - ēdamo viņam vajag, guļamo viņam vajag, kabinetu.. - Salmiene: Paviegls cilvēciņš - tā jau visi saka.
5.1.Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņa valoda iznāca tik savāda, ka jo drīz ļaudis, Ansī klausīdamies, sprieda: šis jaunais puisis tiešām ir vai nu paviegls, vai arī viszinīgs pārdrošnieks.
- Viņa valoda iznāca tik savāda, ka jo drīz ļaudis, Ansī klausīdamies, sprieda: šis jaunais puisis tiešām ir vai nu paviegls, vai arī viszinīgs pārdrošnieks.
- Kas Ilzīte jaunībā bijusi par daiļu meitu, bet uzcerējusi kādu klīdoņu [klaidoni], un šis to piemānījis.. No tā Ilzīte palikusi tāda kā paviegla.
- «Bet vienu vīru tomēr bij apvārdojuši. Vecpuisis, ar tādu pavieglāku prātiņu.»
- sal. Visu laiku nodauzījās [pusaudzis] gar suni, deva tam desu, kūkas, grūda pie purna konservu bundžu ar vīnu. Un smējās kā tāds pavieglāks.
Avoti: 6-1. sējums