ierobežotība
ierobežotība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → ierobežots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPasaules ierobežotību telpā un laikā sludināja arī sengrieķu objektīvais ideālists Platons, kā arī viduslaiku sholastiķi..
- Pasaules ierobežotību telpā un laikā sludināja arī sengrieķu objektīvais ideālists Platons, kā arī viduslaiku sholastiķi..
- Nevienu nevar apmānīt melīgās frāzes par jauna kara teritoriālo ierobežotību. Visi skaidri saprot, ka pietiek spert tikai vienu soli uz miera iedragāšanu, lai tam sekotu citi..
1.1.Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
PiemēriUzskatu ierobežotība.
- Uzskatu ierobežotība.
- Aristotelis izmantoja atomistiskā materiālisma ierobežotību, trūkumus un vienpusīgi pasvītroja telpas otru pusi - pārtrauktību, kas tad arī noved pie ideālisma.
Avoti: 3. sējums