Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sastrutojums
sastrutojums -a, v.; med.
Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
PiemēriZemādas sastrutojums.
  • Zemādas sastrutojums.
  • Plaušu sastrutojums.
  • Sastrutojums jeb abscess ir atmirušu (nekrotisku) audu apvidus, kas pa lielākai daļai norobežots no apkārtējiem veselajiem audiem.
  • Ja apdeguma brūcē iekļuvusi infekcija un zem kreveles sākas sastrutojums, krevele pēc iespējas ātrāk jāatdala un šāds apdegums tālāk jāārstē kā jebkura strutaina brūce.
  • ..viņa paceļ kreisās rokas rādītāja pirkstu, kura sastrutojumu neviens līdz šim nav ievērojis. Pirksts ir sazilējis, pūžņains, nags galīgi nogājis.
Avoti: 7-1. sējums