Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sastūķēt
sastūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
Piemēri..visus pārējos papīrus, kas bija čemodānā, sastūķēja krāsnī.
  • ..visus pārējos papīrus, kas bija čemodānā, sastūķēja krāsnī.
  • ..rokas bikšu kabatās līdz elkoņiem sastūķējis, kaut ko zem deguna murminādams, sparīgā solī devās projām..
Avoti: 7-1. sējums