Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sastrutot
sastrutot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Sākt strutot. Kļūt tādam, no kā izdalos strutas lielākā daudzumā.
PiemēriBrūces sašūšana.. vēl joprojām ir ļoti sarežģīta, jo šuvju vietas bieži vien sastruto.
Avoti: 7-1. sējums