sastrutot
sastrutot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Sākt strutot. Kļūt tādam, no kā izdalos strutas lielākā daudzumā.
PiemēriBrūces sašūšana.. vēl joprojām ir ļoti sarežģīta, jo šuvju vietas bieži vien sastruto.
- Brūces sašūšana.. vēl joprojām ir ļoti sarežģīta, jo šuvju vietas bieži vien sastruto.
- Viņa pārsēja manus ievainojumus, kas jau bija sastrutojuši.
- ..mugurpusē atvēra krūšu kurvi, izņēma sastrutojušo plaušu..
Avoti: 7-1. sējums