sastumt
sastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSoli bija sastumti un sakrauti sienmali.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Piemēri..pieklājīgi klanoties, viņi sastūma mūs pirmās nelielajā vējtverī un tālāk - pietiekami plašā, mājīgā istabā.
1.3.divd. formā: sastumjams; reti Saliekams3.
Piemēri..padusē mazais, sastumj amais makšķernieku soliņš.
Avoti: 7-1. sējums