Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sasukāt
sasukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
PiemēriViņas seja bija bāla, mati gludi sasukāti un sapīti garā pīnē.
  • Viņas seja bija bāla, mati gludi sasukāti un sapīti garā pīnē.
  • Pie dārza vārtiņiem stāvēja Otiņš. Rūpīgi sasukātiem matiem, sārtu seju, smaidīgs.
  • Pēteris.. sasukāja uz augšu kuplās ūsas..
  • Māte nolieca savu gludi sasukāto galvu..
1.1.Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
PiemēriJa mati pareizi apgriezti, tos var sasukāt glītā frizūrā vai nu gludus, vai arī pēc uztīšanas uz rullīšiem.
  • Ja mati pareizi apgriezti, tos var sasukāt glītā frizūrā vai nu gludus, vai arī pēc uztīšanas uz rullīšiem.
1.2.parasti divd. formā: sasukāts Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu. Sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
PiemēriSasukāt bērnu.
  • Sasukāt bērnu.
  • Sasukāt suni.
  • Viņai patika, ja cilvēki ir labi apģērbušies un gludi sasukāti..
  • Hallē ienāca jauns, gludi sasukāts, gludi ģērbies.. jauneklis.
Avoti: 7-1. sējums