Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sabāzt
sabāzt -bāžu, -bāz, -bāž, pag. -bāzu; trans.
1.Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSabāzt sienu šķūnī.
  • Sabāzt sienu šķūnī.
  • Sabāzt mantas maisā.
  • Sabāzt rokas kabatās.
  • ..Vilis sapirka smaržas un sieviešu šifona zeķes. Visu to sabāza Rīgā pirktajās mugursomās..
  • ..malka ir jau krāsnī sabāzta.
  • Brīdi viņš pasēdēja.. Tad atlaidās uz muguras, sabāza rokas krusteniski krūtīm pāri padusēs zem svārkiem.
  • ..ja daudz kūku uzreiz sabāžot tukšā vēderā, tad kļūstot nelabi..
Stabili vārdu savienojumiSabāzt (arī iebāzt) galvā.
1.1.Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
PiemēriSkola tomēr sakās, tikai - nelielā koka mājā, kur skolēni bija sabāzti kā siļķes mucā.
  • Skola tomēr sakās, tikai - nelielā koka mājā, kur skolēni bija sabāzti kā siļķes mucā.
  • Skaidrs ir viens, ka izstādēs darbi nedrīkst būt sabāzti.
  • Tiesneši pie finiša līnijas bija sabāzuši kopā galvas, acīm redzot, viņi salīdzināja hronometrus.
Stabili vārdu savienojumiSabāzt degunus kopā.
1.2.reti Pilnīgi piepildīt (parasti telpu ar ko).
Piemēri«Jā, katru gadu pirms strādnieku svētkiem viņi sabāž politpārvaldē un prefektūrā visas aresta telpas pilnas ar kreisajiem.»
  • «Jā, katru gadu pirms strādnieku svētkiem viņi sabāž politpārvaldē un prefektūrā visas aresta telpas pilnas ar kreisajiem.»
Avoti: 7-1. sējums