sastrīdēties
sastrīdēties -strīdos, -strīdies, -strīdas, pag. -strīdējos; refl.
Strīdoties nonākt, parasti naidīgās, attiecībās.
PiemēriUn par ko viņi ar Mārtiņu sastrīdējās? Taisni kauns atcerēties. Viņi taču vēl šodien zvejotu kopā, tādi draugi bija.
- Un par ko viņi ar Mārtiņu sastrīdējās? Taisni kauns atcerēties. Viņi taču vēl šodien zvejotu kopā, tādi draugi bija.
- Reizēm Ramona un Edgars diezgan asi sastrīdējās par to, ko vilkt zēnam mugurā, ko ēst vai neēst, darīt vai nedarīt.
Avoti: 7-1. sējums