sastrēbties
sastrēbties -strebjos, -strebies, -strebjas, pag. -strēbos; refl.; sar.
1.Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
PiemēriIedod nemierniekiem sastrēbties.
1.1.trans. Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
PiemēriAukstu skābputru sastrēbies, Šmerliņš iziet gluži svaigs.
Avoti: 7-1. sējums