jandāliņš
jandāliņš -a, v.
jandaliņš -a, v.
1.parasti vsk. Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
2.sar. Strīds. Tracis, kņada.
PiemēriToreiz bija jandāliņš ap šo pašu kupicu. Saimnieki ķīvējās par savu zemju robežām.
- Toreiz bija jandāliņš ap šo pašu kupicu. Saimnieki ķīvējās par savu zemju robežām.
- Pludiņš paiet zem ūdens. Jāpiecērt. Un te sākas jandāliņš. Kaut kas liels un spēcīgs neganti pretojas.
- Citi zvirbuļi metas pirmajam pakaļ un ņem baltmaizi nost. Bucis ar Ullu arī pievērsuši uzmanību zvirbuļu jandāliņam.
Avoti: 4. sējums