plankums
plankums -a, v.
1.Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
PiemēriTumši plankumi uz grīdas.
Stabili vārdu savienojumiAklais plankums.
1.1.Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
PiemēriPagaidām tur [dārzā] vēl tikai kupls zaļums, bet pašā augšā spilgti balts plankums, tur narcises ziedēja.
1.2.pārn. Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
PiemēriSlava ir saule, kas apžilbina un neļauj saredzēt arī plankumus. Bet kam gan tādu nav?
Avoti: 6-2. sējums