plankumains
plankumains -ais; s. -a, -ā
plankumaini apst.
1.Tāds, kam ir plankumi.
PiemēriPlankumaina seja.
1.1.ar not. galotni. Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriPlankumainā asinszāle.
Avoti: 6-2. sējums