plankumains
plankumains -ais; s. -a, -ā
plankumaini apst.
1.Tāds, kam ir plankumi.
PiemēriPlankumaina seja.
- Plankumaina seja.
- Nabagmāja guļ kā palejā, pa pusei aiz ceriņu krūmiem aizslēpusies. Plankumaino mūri nemaz vairs saskatīt.
- Ledus šai laikā [pavasarī] parasti ir plankumains, ejot jācenšas izmantot gaišākas vietas..
- Nevienmērīga uzturēšanās saulē var izraisīt galvas sāpes.., apdegumus. Pēc apdeguma āda kļūst plankumaina..
1.1.ar not. galotni. Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriPlankumainā asinszāle.
- Plankumainā asinszāle.
- Plankumainais suņstobrs parasti atrodams nezālienēs, sētmalēs..
- No roņu dzimtas.. Latvijas piekrastē var sastapt trīs sugas: pelēko roni.., plankumaino roni.. un pogaino roni..
- ..sopku mežos ganās tūkstošiem plankumaino briežu.
Avoti: 6-2. sējums