plankumot
plankumot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; reti
Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
PiemēriOktobrī.. uz lauka kaudzēs sakrautais vasarājs tumši plankumoja nekults, raibs, kā rūsas sēnīšu aplipušas pupu pākstis.
Avoti: 6-2. sējums