Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plankums
plankums -a, v.
1.Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
PiemēriTumši plankumi uz grīdas.
  • Tumši plankumi uz grīdas.
  • Pigmenta plankumi uz ādas.
  • Sejā parādījās sārti plankumi.
  • Eļļains plankums uz drēbēm.
  • Kuģa sāni un augstais komandtilts izraibināti zaļiem un brūniem plankumiem.
  • Brīžam plaukstas sadzēla nātres tā, ka āda pārklājās baltiem plankumiem..
  • ..pavardā sprakstēdami deg žagari un met gaismas plankumus uz istabas klona.
  • Sniedzēm [saimniekam] pretī steidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē. Tas kā balta kravate greznoja suņuka krūtis.
  • Ilgstoši novērojot aktīvos procesus uz Saules, atklājās, ka to intensitātei ir periodisks raksturs. Galvenais ir vienpadsmit gadu periods, kas saistīts ar Saules plankumu un aktīvo apgabalu skaita mainīšanos.
Stabili vārdu savienojumiAklais plankums.
1.1.Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
PiemēriPagaidām tur [dārzā] vēl tikai kupls zaļums, bet pašā augšā spilgti balts plankums, tur narcises ziedēja.
  • Pagaidām tur [dārzā] vēl tikai kupls zaļums, bet pašā augšā spilgti balts plankums, tur narcises ziedēja.
  • Tā bija birzs, jo cauri tumsai, kura šķita kā taustāma, no bezzvaigžņu debesīm nolaidusies tumša migla, redzēju baltu stumbru plankumus.
  • Paceļot tīklu, jau metrus desmit no enkura melni zaļganajā ūdenī var redzēt bālus plankumus un just tīkla virves raustišanos. Laši. Divi, trīs, Četri, tālāk vēl.
  • sal. Vēl kādu brīdi uz melnā ceļa atspīdēja Ellas svīteris kā gaišs, kustīgs plankums, līdz saplūda ar tumsu..
1.2.pārn. Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
PiemēriSlava ir saule, kas apžilbina un neļauj saredzēt arī plankumus. Bet kam gan tādu nav?
  • Slava ir saule, kas apžilbina un neļauj saredzēt arī plankumus. Bet kam gan tādu nav?
  • Viņa dzīvē bijuši arī daži tumši plankumi.
Avoti: 6-2. sējums