Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plānmatains
plānmatains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir plāni mati.
PiemēriPlānmatains bērns.
1.1.Ar plāniem matiem (par galvu).
Avoti: 6-2. sējums