Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plankojums
plankojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → plankot.
PiemēriOtru planku kārtu var likt tāpat vertikāli. Tomēr jāievēro, lai vienas plankojumu kārtas šuves nesakristu ar otras plankojumu kārtas šuvēm.
Avoti: 6-2. sējums