Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plānkārtains
plānkārtains -ais; s. -a, -ā
plānkārtaini apst.
Tāds, ko veido (kā) plānas kārtas.
PiemēriPlānkārtains saplāksnis.
Avoti: 6-2. sējums