dobums
dobums -a, v.
1.Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
Piemēri..[brālis] rāda man zemes dobumā cīrulīša perēklīti.. Skaista ligzdiņa bija ierīkota vecā zirga pēdā..
- ..[brālis] rāda man zemes dobumā cīrulīša perēklīti.. Skaista ligzdiņa bija ierīkota vecā zirga pēdā..
- Namdaru darbos dobumu, rievu un caurumu kalšanai lieto dažādus kaltus.
- Garš gaitenis ar dobumiem un līkumiem vijās cauri visam otrajam stāvam.
2.Tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
PiemēriPārnakšņojot būrīšos, koku dobumos un pusdobumos, putni tomēr nav pilnīgā drošībā..
- Pārnakšņojot būrīšos, koku dobumos un pusdobumos, putni tomēr nav pilnīgā drošībā..
- Zāļu stumbrs ir dobs, tikai mezglu vietās dobums pārtraukts ar audu plātni..
- ..porainajos materiālos cietā viela aizņem tikai daļu kopējā tilpuma; pārējo tilpumu aizņem dažādi dobumi, poras un kanāli, kas pildīti ar gaisu.
3.anat. Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
PiemēriMutes dobums.
- Mutes dobums.
- Rīkles dobums.
- Deguna dobums.
- Vidusauss dobums.
- Sirds dobumi.
- Zīdītāju ķermeņa dobums atšķirībā no citiem mugurkaulniekiem sadalās krūšu dobumā, kur atrodas sirds un plaušas, un vēdera dobumā, kur atrodas kuņģis, zarnas un citi orgāni.
- Starp abām [plaušu] plēvēm veselam cilvēkam ir spraugveida telpa - pleiras dobums.
- Lidotājputniem kaulos nav smadzeņu, bet to dobumi pildīti ar gaisu.
- ..seja pelēkbāla, nemazgāta, un acis spīdēja dziļi savos dobumos.
Avoti: 2. sējums