dobums
dobums -a, v.
1.Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
Piemēri..[brālis] rāda man zemes dobumā cīrulīša perēklīti.. Skaista ligzdiņa bija ierīkota vecā zirga pēdā..
2.Tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
PiemēriPārnakšņojot būrīšos, koku dobumos un pusdobumos, putni tomēr nav pilnīgā drošībā..
3.anat. Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
PiemēriMutes dobums.
Avoti: 2. sējums