Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dobuļains
dobuļains -ais; s. -a, -ā
Ar dobuļiem (2). Dobumains (1). Bedrains.
PiemēriBet tur viņā pusē nāk nelīdzena, dobuļaina šoseja ar lielām ūdens paltīm.
Avoti: 2. sējums