dobt
dobt dobju, dob, dobj, pag. dobu; trans.
1.Veidot (kam) dobumu (1).
PiemēriDobt koku.
1.1.Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
PiemēriPirms vārīšanas bumbierus pārgriež uz pusēm un izdobj sēklotni (ar tējkaroti vai seržu dobjamo karoti).
1.2.Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
Piemēri«Tas, zināms, noticis viņos tālajos laikos, kad laivas vēl no veseliem apses bluķiem doba ..»
Avoti: 2. sējums