dobt
dobt dobju, dob, dobj, pag. dobu; trans.
1.Veidot (kam) dobumu (1).
PiemēriDobt koku.
- Dobt koku.
- Dobt kāli.
1.1.Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
PiemēriPirms vārīšanas bumbierus pārgriež uz pusēm un izdobj sēklotni (ar tējkaroti vai seržu dobjamo karoti).
- Pirms vārīšanas bumbierus pārgriež uz pusēm un izdobj sēklotni (ar tējkaroti vai seržu dobjamo karoti).
1.2.Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
Piemēri«Tas, zināms, noticis viņos tālajos laikos, kad laivas vēl no veseliem apses bluķiem doba ..»
- «Tas, zināms, noticis viņos tālajos laikos, kad laivas vēl no veseliem apses bluķiem doba ..»
- Viņš pina grozus, taisīja krēslus un grābekļus, doba muldas un piestas, greba karotes un pavārnīcas.
Avoti: 2. sējums