dobjš
dobjš -ais; s. -a, -ā
dobji apst.
Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
PiemēriDobjš pērkona dārdiens.
- Dobjš pērkona dārdiens.
- Dobja lielgabalu dunoņa.
- Dobji dun soļi uz tilta.
- Dobji sit sirds.
- Dobji ierejas suns.
- Jaņuks ieklausījās kalēja balsī. Kur viņš to bija dzirdējis, tādu zemu, mazliet dobju balsi, kas likās nākam no krūšu lejgala?
- Rietumu pamalē.. nodunēja atsevišķi dobji grāvieni - varbūt kaut ko spridzināja..
- Zārks ielaists kapā. Dobji dun smiltis, krizdamas uz vāka.
Avoti: 2. sējums